Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkI

XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki notika Rīgā no 5.jūlija līdz 12.jūlijam. Uz svētkiem ieradās ap 38 233 dalībnieki,


XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku koncerti, izstādes un citi pasākumi Rīgā notika Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, Rīgas Latviešu biedrības namā, Doma baznīcā, Doma laukumā, Sv.Jāņa baznīcā, Dziesmu svētku parkā, Vērmanes dārzā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Mazajā ģildē, Lielajā ģildē, Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, "Arēnā Rīga", Latvijas Universitātē, Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā, Latvijas Nacionālajā operā, koncertzālē "Ave Sol" un Rīgas Kongresu namā.

Svētku norises vietas tika izvēlētas, lai varētu saturiski un scenogrāfiski pilnvērtīgi parādīt Dziesmu un deju svētku procesā sasniegto un skatītāji un svētku dalībnieki varētu baudīt profesionāli rīkotus, mūsdienīgus, krāšņus un emocionāli bagātus svētkus.



IX Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki - 2005. gads




Nac gavilēt! Tā 2005. gadā izskanēja uzruna skatītājam un svētku dalībniekam.

Koru skates rezultāti:

Jaukto koru grupā, koris saņēma III lielāko punktu skaitu un zelta medaļu.

Informācija:

Jauktais koris (D grupa)





Talsu 2. vidusskolas kamerkoris

Gints Ceplenieks

80.75

Zelts

x

Baldones vidusskolas jauktais koris

Brigita Kalniņa

79.25

Zelts

x

Rīgas Domes kultūras pārvaldes jauktais koris "Sonante"

Inga Graumane

78.75

Zelts

x

Rīgas pilsētas Pļavnieku ģimnāzijas jauktais koris

Elita Džeriņa

72.00

Sudrabs


Tukuma Raiņa ģimnāzijas jauktais koris "Savējie"

Rasma Valdmane

71.25

Sudrabs



Koris saņem apbalvojumu kā viens no dziesmu svētku labākajiem koriem.

par svētkiem

Par dziesmu svētku logo:

Tumši zilā krāsa ir Latvijas jūra, ūdens resursi. Zilā krāsa lietota cipara ! krāsojumā, kas simbolizē Baltijas jūru. Turklāt zilā krāsa tautasdziesmās ir arī „mīlestības krāsa”.

Dzeltenā krāsa apzīmē Vidzemes novadu, jo ģeogrāfiski tam raksturīgs viskalnainākais reljefs. Tautasdziesmās „dzeltens – košā saules krāsa. Dzeltenais ienes prieku un spēku, dzelteno novieto blakus sarkanajam”.

Gaiši zilā krāsa – Latgale, jo šo novadu mēdz dēvēt arī par „Zilo ezeru zemi”. Zilā krāsa ir kā dzidrais ezeru ūdens.

Silti zaļā krāsa – Zemgale, kurai raksturīgas zemienes, lauki un meži. Folklorā „zaļš – bagātības, turības krāsa”.

Tumši sarkanā – Kurzeme, jo šim novadam ir raksturīgas košākas krāsas, lielāki kontrasti. Tumši sarkana, brūna krāsa – kā zeme, kura baro latviešus – zemnieku tautu.

Koši sarkanā krāsa – Rīga, cipara X viduspunkts, visu novadu tikšanās punkts – aktīvs un košs. Tautasdziesmās „sarkanā – dzīvības, veselības krāsa, bez tās nav košuma, spēka”.

Svētku logo autore Ingīda Pičukāni

XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki


Vispārējie latviešu Dziesmu svētki izskanējuši!
Paldies visiem, kas dziedāja, dancoja un spēlēja; paldies tiem, kas atbalstīja, uzmundrināja un palīdzēja.
Paldies, visiem, ka varējām būt kopā!
Tiksimies nākamajos Dziesmu svētkos 2008.gadā!




Dziesmu un deju svētki Rīgai 800 - 2001. gads

Dziesmu un deju svētki Rīgai 800 – viens no galvenajiem Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinību pasākumiem – izskanējuši. Himna Rīgai izdejota dejā un izdziedāta dziesmā. Dziesmu un deju svētkos Rīgai 800 kopā bija visa Latvija – pati jubilāre Rīga un visi Latvijas novadi.

Šajā mājas lapā piedāvājam vēlreiz ielūkoties svētku norisē – Rīgas domes Kultūras pārvaldes arhīvs papildināts ar Imanta Prēdeļa fotogrāfijām. Vairāk kā simt fotomirkļuatsauks atmiņā gan svētku ieskaņas pasākumus, gan deju lieluzvedumu Viena saule, viena zeme Skonto stadionā, gan Dziesmu svētku koncertu Mežaparka Lielajā estrādē.

Koru konkurss

Svētku norise

Dalībnieki

VIII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētki


1995. gadā koris iegūst tiesības piedalīties VII Skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkos, kuri notiek Rīgā Mežaparka Lielajā estrādē no 26. jūnija līdz 2. jūlijam. 30000 dalībnieku vidū ir arī koris Sonante.

Svētku simboli- gailis, sprīdītis, Lutausis

Svētku logo - meitene ar bizītēm.


Īsi par dziesmu svētkiem un pasākumiem tajos.



VII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki

Septītajos jaunatnes dziesmu un deju svētkos 1995. gadā piedalījās 30 000 dalībnieki. Šie bija pirmie jaunatnes svētki, kas notika neatkarīgās Latvijas laikā, svētku simboli bija gailis, Sprīdītis un Lutausis, logo: meitene ar bizītēm, moto: "Māja. Sēta. Latvija." Šajos svētkos aizsākās tradīcija sniegt labdarības koncertus sanatorijās, bērnunamos un slimnīcās. Koru virsdiriģenti bija J. Ērenštreits, J. Dūmiņš, A. Platpers,Romāns Vanags, S. Kļava, J. Zirnis, J. Sprancmanis, J. Brants, T. Broka un I. Bērziņš. Noslēguma koncertā Mežaparkā skanēja 21 kompozīcija, pieci pūtēju orķestru priekšnesumi un deviņas dejas.

X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki






X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki UNESCO zīmē


X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki un skatītāji šogad svin piecdesmito gadadienu. Pirmo reizi tie tika atzīmēti 1960.gadā, vienojot Latvijas skolēnus kopīgai tradīcijas piedzīvošanai, un nesot prieku, lepnumu un iedvesmu gan mums, gan visai pasaulei. Par to liecina arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pievērstā uzmanība svētku norisei un to starptautiskais novērtējums, kas mudina mūs labāk apzināties šo svētku nozīmību, kā arī saskatīt sevi kontekstā ar vērtībām un nozīmīgiem kultūras notikumiem citur pasaulē!

UNESCO atzinība Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijai

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir būtiska daļa no vispārējās Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcijas, kas 2003.gadā pasludināta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu un 2008.gadā iekļauta jaunizveidotajā UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Baltijas dziesmu un deju svētki ir dzīva kultūras vērtība, kas ataino kormūzikas tradīcijas un dejot prasmi Baltijā un apliecina cilvēku radošo meistarību. Tā ir tradīcija, kas veicinājusi saliedētību un kas saglabāta, neskatoties uz laikmetu maiņām un izaicinājumiem. Svētkiem ir spēcīga simboliska nozīme Baltijas valstu nacionālajā pašapziņā un kopības sajūtas veidošanā.

Baltijas dziesmu un deju svētku starptautiska atzīšana par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu ir veicinājusi šīs tradīcijas vērtības apzināšanos gan Baltijas valstu, gan visas pasaules kontekstā. Tas ir arī veicinājis Baltijas valstu sadarbību kopīgās tradīcijas stiprināšanā un pārmantošanā, no jauna apliecinot Baltijas vienotības, savstarpējas sapratnes un atbalsta nozīmību.

Taču līdzās tradīcijas kopšanai nacionālā un reģionālā līemnī ir būtiski prast sev svarīgās tradīcijas apzināties kontekstā ar vērtībām visā pasaulē. Baltijas dziesmu un deju svētku tradīcija pasaules nemateriālā kultūras mantojuma bagātību klāstā nostājas līdzās vēdisko dziedājumu tradīcijai Indijā, tango dejas tradīcijai Argentīnā un Urugvajā, tibetiešu operas tradīcijai, ķīniešu cītaras mūzikas spēles tradīcijai, Kabuki teātra tradīcijai Japānā un daudzām citām kultūras tradīcijām. Nemateriālā kultūras mantojuma krāšņums un dažādība izpaužas paražās, spēlēs, mutvārdu izpausmes formās, zināšanās un prasmēs, kas nodotas mantojumā no paaudzes paaudzē un kas nemitīgi tiek radītas no jauna. Taču tā vērtība balstās tautu un kopienu šī mantojuma apziņā un spējā nodrošināt sev izteikti raksturīgo dzīvo tradīciju pārmantošanu un darīt to ar prieku.

Tradīcijas būtība ir mantošanā. Tā ir zināšanu, prasmju un paražu nodošana no paaudzes paaudzē, līdz ar aicinājumu nodotās vērtības saglabāt, pilnveidot un arī turpmāk nodot tālāk nākamajām paaudzēm. Tieši paaudžu sasaiste un vienotība tradīcijas pārmantošanā ir viena no Baltijas dziesmu un deju svētku pastāvēšanas veiksmēm un vienlaikus arī priekšnoteikumiem.

Svētki UNESCO svinamo dienu kalendārā

Atzīmējot svētku piecdesmito jubileju un novērtējot svētku nozīmību, X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir iekļauti UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam. Iekļūšana šajā kalendārā ir iespēja visai pasaulei vēstīt par mūsu tradīcijām un to nozīmi mūsu kultūrā un ikdienas dzīvē, uzsverot šo svētku pēctecību un vienlaikus pierādot to ilgtspēju.

UNESCO svinamo dienu kalendārā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir iekļauti līdzās tādiem nozīmīgiem notikumiem pasaulē, kā komponista Roberta Šumana 200. dzimšanas diena, rakstnieka Antona Čehova 150. dzimšanas diena, Mātes Terēzes 100. dzimšanas diena, komponista Frederika Šopēna 200. dzimšanas diena, Prāgas Konservatorijas dibināšanas 200. gadadiena un citas svinamās dienas. Pavisam kopā UNESCO svinamo dienu kalendārā 2010. – 2011. gadam iekļauti 63 notikumi un pasākumi no visas pasaules, kas tiks atzīmēti visā pasaulē, tādējādi veicinot izpratni par pasaules kultūras daudzveidību un tās vērtību.

UNESCO svinamo dienu kalendārs ļauj X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem izskanēt starptautiski, un mēs varam būt lepni par savas tradīcijas jubileju. Svētku tradīcija ir piedzīvojusi pusi gadsimta, un mūsu spēkos ir to saglabāt, lai tā piedzīvotu nākamās jubilejas.

Dziesmu un deju svētku procesa vērtība

Dziesmu un deju svētku tradīcija ir process, kas jo īpaši izceļas ne tikai pašos svētkos, bet arī laikā starp svētkiem. Dziedāšana un dejošana ir daļa mūsu ikdienas, tās veicina katra tradīcijas nesēja personības pilnveidi un apliecina kultūras identitāti, ceļ pašapziņu un arī ikviena labklājību. Un tieši šajā laikā starp svētkiem izpaužas mūsu pašu radošums tradīciju iedzīvināt visdažādākajās tās formās – koru, deju kolektīvu, pūtēju orķestru, teātra grupu un dažādu jaunrades un vides interesentu grupu pastāvīgā darbā.

Dziesmu un deju svētku tradīcija caurauž visas mākslas izglītības jomas, un Latvija var būt lepna arī starptautiski par mūsu valstī sniegtajām iespējām bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem iepazīt un piedzīvot tradīcijas tieši pateicoties izglītībai, it īpaši interešu izglītībai. Vēlme pilnveidoties un dzīvot labvēlīgā kultūras vidē ir mūsu kopīga motivācija tradīcijas saglabāšanai un spēcīgs balsts mūsu labklājībai.

Dziesmu un deju svētki veicina mūsu sabiedrības vienotību. Tas ir latviešu tautas un Latvijas valsts nācijas pašapziņas simbols. Dziesmu un deju svētkos piedzīvojam īpašu kopības sajūtu, kas mums ir nepieciešama arī starp svētkiem. Kopkora dziedājums svētkos un vienošanās kopīgai dejai ir nerimstošs apliecinājums mūsu spējai un vēlmei izjust vienotības spēku. Tā ir nenovērtējama iespēja sajust savstarpēju atbalstu, uzticēšanos, paļāvību, cieņu un atvērtību, plecu pie pleca.

Paši svētki, šoreiz Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, ir tradīcijas kulminācija, kuru piedzīvojam vienīgi reizi piecos gados. Tas ir lielisks pacēluma brīdis un gandarījums par dzīvesprieka un arī mērķtiecīga darba un neatlaidības pilno procesu, kas piecu gadu garumā ir vedis uz svētku norisi. Latvijas skolu jaunatnes dziedāt un dejot prieks un aizrautība ir tradīcijas vērtības apliecinājums.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise un tradīcijas turpinājums balstās skolēnu, skolotāju, svētku organizētāju, atbalstītāju un ikviena dalībnieka gribasspēkā svētkus piedzīvot. Es ticu, ka krāšņā svētku piedzīvošanas sajūta ir aizvien nerimstoša motivācija turpināt dziedāt, dejot, muzicēt un radīt ar prieku arī nākamos piecus gadus, līdz nākamajiem kopīgajiem svētkiem.

Dagnija Baltiņa

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre

Bildes




 
Design by Free WordPress Themes | Bloggerized by Lasantha - Premium Blogger Themes | fantastic sams coupons